IZOLATORS definīcija Latviešu valodā:

IZOLATORS

vīriešu dzimte

  • 1

    Viela, detaļa, ierīce, kas slikti vada elektrību vai siltumu.

    • Kaučuku lieto par elektrības izolatoru
    • Stikla vate ir labs siltuma izolators

  • 2

    Īpaša norobežota telpa cilvēkiem (piem., slimniekiem), kuri jāizolē; arī telpa aizturēto personu īslaicīgai ievietošanai.

    • Ievietot infekcijas slimnieku izolatorā