IZMĒRCĒT definīcija Latviešu valodā:

IZMĒRCĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Mērcējot panākt, ka izmirkst, kļūst pilnīgi mīksts, uzbriest.

    • Izmērcēt grūbas, zirņus, pupas

  • 2

    Mērcējot sagatavot tālākai apstrādei.

    • Izmērcēt ādu
    • Izmērcēt linus

  • 3

    Padarīt viscaur slapju; samērcēt.

    • Lietus izmērcējis gājējus