IZKRATĪT definīcija Latviešu valodā:

IZKRATĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Kratot izvirzīt, izbērt (ko – no kurienes, kam cauri, kur).

    • Izkratīt sienu no maisa
    • Izkratīt zivis no tīkla
    • Izkratīt granti caur sietu

  • 2

    Kratot iztukšot (ko).

    • Izkratīt pīpi
    • Izkratīt maisu

  • 3

    Pārmeklēt (ar likumu noteiktā kārtībā).

    • Izkratīt dzīvokli
    • Izkratīt apcietināto

  • 4

    Ilgāku laiku stipri kratīt.

    • Braucēji grubuļainajā ceļā stipri izkratīti