IZKLAUSĪTIES definīcija Latviešu valodā:

IZKLAUSĪTIES

-os, -ies, -ās, -ījos

  • 1

    Ilgi un uzmanīgi censties (ko) saklausīt (parasti bez panākumiem); klausīties daudz un ilgi; klausīties, cik vēlas.

    • Zēns izklausījās, bet neko nesadzirdēja
    • Izklausīties mūziku, cik vien tīk

  • 2

    3. pers Šķist skanam (kā kam līdzīgi); būt nojaušamam, uztveramam (pēc skaņas, izteikuma).

    Pēc kā tas izklausās! Tas ne pēc kā neizklausās
    • Tas izklausās pēc šāviena
    • Tas tikai tā izklausījās
    • Izklausās, it kā kāds raudātu