IZDZIMTENIS definīcija Latviešu valodā:

IZDZIMTENIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Kopš dzimšanas psihiski vai fiziski kropls cilvēks; deģenerāts.

  • 2

    Tas, kam ir atbaidošas, negatīvas īpašības; izdzimums.