IZCIRTUMS definīcija Latviešu valodā:

IZCIRTUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Paveikta darbība, rezultāts izcirst; vieta, kur (kas) ir izcirsts.

    • Izcirtums klintī

  • 2

    Vieta, klajums mežā, kur ir izcirsti koki.

    • Lasīt izcirtumā zemenes