IZCEĻOT definīcija Latviešu valodā:

IZCEĻOT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Atstāt savu dzimteni un pārcelties uz dzīvi ārzemēs; emigrēt.

    • Izceļot no dzimtenes
    • Izceļot uz ārzemēm

  • 2

    Ceļojot apmeklēt (daudzas vietas); apceļot.

    • Izceļot vai visu pasauli
    • Kājām izceļot
    • Kurzemi un Latgali