IZBRAUKĀT definīcija Latviešu valodā:

IZBRAUKĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Braukājot aptvert (kādu teritoriju).

    • Izbraukāt Kurzemi krustām šķērsām
    • Izbraukāt visu rajonu

  • 2

    Bieži, vairākkārt braucot (pa ko), izbojāt, izdangāt.

    • Izbraukāt sējumus
    • Izbraukāt ceļu