IZBĒGT definīcija Latviešu valodā:

IZBĒGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Bēgot izskriet, izsteigties (no kurienes, pa ko, kur).

    • Izbēgt no meža
    • Kaķis izbēga pa durvīm
    • Izbēgt pagalmā

  • 2

    Bēgot izglābties, izvairīties (no kā).

    Sk. arī neizbēgams
    • Izbēgt no ienaidnieka
    • Izbēgt pa logu no vajātājiem
    • No soda neviens neizbēgs