INSTRUMENTĀCIJA definīcija Latviešu valodā:

INSTRUMENTĀCIJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Skaņdarba izkārtojums instrumentālam sastāvam (piem., orķestrim); atsevišķam mūzikas instrumentam rakstīta darba pārveidojums instrumentu grupai vai orķestrim.

    • Simfoniskās poēmas instrumentācija
    • Instrumentācija paredzēta vijolnieku ansamblim

  • 2

    vsk Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.