IEVĒROT definīcija Latviešu valodā:

IEVĒROT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Uztvert ar redzi, pamanīt; arī iegaumēt.

    • Ievērot atšķirību rokrakstā
    • Ievērot, ka trūkst biedra
    • Ievērot pretimnācēja seju

  • 2

    Pievērst īpašu uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko).

    • Neviens viņu neievēro
    • Viņa gleznas visi uzreiz ievēroja

  • 3

    Uzklausīt un atbilstoši rīkoties; rīkoties saskaņā (ar kādiem noteikumiem, norādījumiem).

    • Ievērot drauga lūgumu
    • Neievērot protestu, sūdzības
    • Ievērot kārtību, diētu
    • Ievērot satiksmes noteikumus
    • Ievērot etiķeti
    • Ievērot nāciju suverenitāti
    • Ievērot vietējās ieražas