IEVAINOT definīcija Latviešu valodā:

IEVAINOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt, izraisīt audu bojājumu (par ārēju iedarbību); radot šādu bojājumu, padarīt slimu, nespējīgu.

    Sk. arī ievainotais
    • Tīrot ieroci, ievainot draugu
    • Medībās ievainot stirnu
    • Eksplozijā šķembas ievainoja vairākus cilvēkus
    • Ievainot sev roku ar zāģi
    • Ievainot putna spārnu
    • Ievainot koka mizu ar nazi
    • Dziedēt ievainoto roku
    • Kaujā smagi ievainots karavīrs
    • pārnesta nozīme Ievainota patmīlība