IEROBEŽOT definīcija Latviešu valodā:

pārejošs darbības vārds-oju, -o

• 1

  Ietverot (ko) no visām vai vairākām pusēm, nošķirt, nodalīt (to no pārējā).

  • Pagalmu ierobežo koki
  • Dārzu ierobežo sēta
  • Pļavu no trim pusēm ierobežo mežs

• 2

  Neļaut izplatīties, samazināt, sašaurināt (kādu norisi).

  • Ierobežot ugunsgrēku
  • Ierobežot plūdus
  • Ierobežot kaitēkļu izplatību

• 3

  Pakļaut, parasti samazinātai, normai.

  • Ierobežot tauku lietošanu uzturā
  • Ierobežot izdevumus
  • Ierobežot runātāja laiku

• 4

  Neļaut brīvi rīkoties, pakļaut kādām prasībām, neļaut brīvi izpausties.

  Sk. arī NEIEROBEŽOTS
  • Ierobežot kāda tiesības
  • Ierobežot bērnu iegribas