IEROBEŽOT definīcija Latviešu valodā:
IEROBEŽOT
pārejošs darbības vārds
- 1
Ietverot (ko) no visām vai vairākām pusēm, nošķirt, nodalīt (to no pārējā).
- Pagalmu ierobežo koki
- Dārzu ierobežo sēta
- Pļavu no trim pusēm ierobežo mežs
- 2
Neļaut izplatīties, samazināt, sašaurināt (kādu norisi).
- Ierobežot ugunsgrēku
- Ierobežot plūdus
- Ierobežot kaitēkļu izplatību
- 3
Pakļaut, parasti samazinātai, normai.
- Ierobežot tauku lietošanu uzturā
- Ierobežot izdevumus
- Ierobežot runātāja laiku
- 4
Neļaut brīvi rīkoties, pakļaut kādām prasībām, neļaut brīvi izpausties.
Sk. arī neierobežots- Ierobežot kāda tiesības
- Ierobežot bērnu iegribas