IEMĪTNIEKS definīcija Latviešu valodā:

IEMĪTNIEKS

vīriešu dzimte

  • 1

    Iedzīvotājs (telpā, ēkā).

    • Dzīvoklī ienākuši jauni iemītnieki
    • Mūsu mājas iemītnieks

  • 2

    Tas, kas mitinās, dzīvo, ir sastopams (kādā vietā, vidē).

    • Alas iemītnieks
    • Upju iemītnieki
    • Meža iemītnieki