HERCOGS definīcija Latviešu valodā:

HERCOGS

vīriešu dzimte

  • 1

    Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālismā).

  • 2

    Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.

    Sk. arī hercogiene