GURĶIS definīcija Latviešu valodā:

GURĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Viengadīgs ķirbju dzimtas dārzenis ar ložņājošu vai kāpelējošu stublāju, dzelteniem ziediem un iegareniem augļiem.

    • Gurķu dobe
    • Sēt gurķus

  • 2

    Šā dārzeņa auglis.

    • Novākt gurķus
    • Skābēt, marinēt gurķus
    • Gurķu salāti
    • Gurķu muca