GUDRĪBA definīcija Latviešu valodā:

GUDRĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība.

    gudrs
    • Pārbaudīt kāda gudrību

  • 2

    Zināšanu kopums; arī prasme, māka.

    • Sena tautas gudrība
    • Apgūt amata gudrību
    • Dzīves gudrība
    • Grāmatu gudrības
    • Viņam tur ir sava gudrība

  • 3

    sarunvalodas vārds Ierosinājums, ieteikums, izdomājums.

    • Tā bija viņas gudrība
    • Es negribu viņa gudrībās klausīties