GRANĀTMETĒJS definīcija Latviešu valodā:

GRANĀTMETĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Strēlnieku ierocis šaušanai ar granātām.

    • Rokas, balsta, šautenes, prettanku granātmetējs

  • 2

    Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju.