GONGS definīcija Latviešu valodā:

GONGS

vīriešu dzimte

  • 1

    Mūzikas sitaminstruments ar noteiktu skaņas augstumu – izliekts bronzas vai misiņa disks, ko lieto arī signalizēšanai; skaņa, kas radīta ar šo instrumentu.

    • Sist gongu
    • Noskan gongs