GLŪNĪGS definīcija Latviešu valodā:

GLŪNĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas mēdz glūnēt, glūn.

    • Glūnīgs cilvēks

  • 2

    Tāds, kurā izpaužas slepens naidīgums, draudi, nenovīdība.

    • Glūnīgs skatiens
    • Glūnīgas acis
    • Glūnīgi skatīties

glūnīgi definīcija Latviešu valodā:

glūnīgi

apstākļa vārds

Lietojums

2