GANDARĪJUMS definīcija Latviešu valodā:

GANDARĪJUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, ko izraisa, piem., veiksme, sekmes, iecerētā īstenošanās.

    • Nejust gandarījumu par paveikto
    • Darbs dod gandarījumu darītājam

  • 2

    Paveikta darbība, rezultāts gandarīt; atlīdzība (par paveikto, arī par pārestībām).

    • Prasīt gandarījumu par pārestībām