GAISS definīcija Latviešu valodā:

GAISS

vīriešu dzimte

  • 1

    vsk Gāzu maisījums, kas veido atmosfēru un ko elpo dzīvas būtnes.

    • Elpot svaigu gaisu
    • Smags, putekļains gaiss
    • Gaisa spiediens
    • Gaisa plūsma
    • Gaisa peldes

  • 2

    vsk Telpa ap Zemi, izplatījums, kas apņem Zemi.

    • Gaisa balons
    • Gaisa satiksme
    • Lidmašīna paceļas gaisā

  • 3

    lok. gaisā, retāk gaisos Uz augšu, augšup.

    • Skatīties gaisā
    • Celt rokas gaisā
    • Dūmi kāpj stāvus gaisā

GAIŠS definīcija Latviešu valodā:

GAIŠS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas izstaro daudz gaismas, arī spilgtu gaismu.

    • Gaiša spuldze
    • Gaišs logs
    • Svece deg gaiši

  • 2

    Apgaismots; tāds (diennakts posms), kad ir dabiskais apgaismojums.

    • Gaiša istaba, klase, zāle
    • Visā mājā gaišs tikai viens logs
    • Gaiša diena
    • Jau vēls vakars, bet vēl ir gaišs
    • Ārā kļūst gaišs

  • 3

    Tāds, kam ir liels baltās krāsas piejaukums; tāds, kas nav tumšā krāsā.

    • Gaiša krāsa
    • Gaiši dzeltens
    • Gaišas drēbes
    • Gaiši mati
    • Gaišais alus

  • 4

    pārnesta nozīme Laimīgs, priecīgs; labs, patīkams.

    • Gaišs prieks
    • Gaišas domas, cerības
    • Gaiša nākotne
    • Gaiša bērnība
    • Gaiši uzsmaidīt kādam

  • 5

    pārnesta nozīme Izglītots, attīstīts.

    • Gaišs cilvēks
    • Gaišs prāts
    • Gaiša galva

  • 6

    pārnesta nozīme Par skaņu – augsts, skanīgs.

    • Gaišas skaņas, gaišas balsis
    • Gaiši skan zvani

gaiši definīcija Latviešu valodā:

gaiši

apstākļa vārds

Lietojums

1, 3, 4, 6