ĒNA definīcija Latviešu valodā:

ĒNA

sieviešu dzimte

  • 1

    Tumšs priekšmeta attēls (uz kā) pretējā pusē tai pusei, no kuras uz priekšmetu krīt gaisma; vieta, telpa, kur tieši nekrīt gaismas stari.

    • Ēnas stiepjas garākas
    • Apsēsties ēnā
    • Nolikt pārtiku koka ēnā
    • pārnesta nozīme Mest ēnu

  • 2

    pārnesta nozīme Nepatīkamas pašsajūtas vai pārdzīvojuma izpausme sejā; paliekas apziņā no kā pagājuša.

    • Rūpju ēna
    • Sejai pārlaidās sāpīgo atmiņu ēnas

  • 3

    Tumšs laukums, plankums; tumšs priekšmets, figūra.

    • Tumšas ēnas zem acīm
    • Priekšā uz ceļa kustējās neskaidras ēnas

  • 4

    Ēnojums.

    • Mākslinieks ir ēnu meistars