DURT definīcija Latviešu valodā:

DURT

  • 1

    pārej Virzīt (kur iekšā), parasti ar piepūli (ko asu, smailu).

    • Durt lāpstu zemē
    • Durt adatu drēbē

  • 2

    pārej Virzīt ko virsū (kam tievam, smailam).

    • Durt desu uz iesma
    • Durt tārpu uz āķa

  • 3

    pārej Veidot (piem., caurumus).

    • Durt caurumiņus ar īlenu

  • 4

    pārej Nogalināt, nonāvēt (kādu).

    • Durt zivis ar žebērkli
    • Durt cūku ar dunci

  • 5

    nepārej Darīt sāpes, skarot ar ko asu, smailu.

    • Ērkšķi dur rokās
    • Dadži dur

  • 6

    3. pers., nepārej Asi, dzeloši iesāpēties (parasti vairākkārt).

    • Dur krūtīs, mugurā