DABŪT definīcija Latviešu valodā:

DABŪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Iegūt (ko); saņemt (arī bez paša aktīvas darbības).

    • Dabūt biļetes uz koncertu
    • Dabūt aizdoto naudu atpakaļ
    • Dabūt rokā
    • Dabūt labu palīgu, darbu
    • Dabūt vīru, sievu
    • Kur jūs dabūjāt šos ziedus?
    • Grāmata vairs nekur nav dabūjama

  • 2

    Saslimt (ar ko).

    • Dabūt iesnas, gripu
    • Dabūt reimatismu

  • 3

    sarunvalodas vārds Panākt (vēlamo, nepieciešamo rezultātu), paveikt (ko), bieži ar grūtībām.

    • Dabūt(kādu) pie samaņas
    • Dabūt(ko) ārā, iekšā
    • Dabūt vāku ciet, vaļā
    • Dabūt gatavu
    • Dabūt māju gatavu
    • Dabūt(kādu) savā pusē
    • Dabūt(kādu) uz kājām

  • 4

    izārstēt.

  • 5

    palīdzēt pārvarēt grūtības.

  • 6

    Gūt iespēju, izdevību; pagūt (izdarīt).

    • Dabūt redzēt
    • Par vēlu dabūt zināt
    • Nedabūt izlasīt grāmatu
    • Nedabūt atpūsties
    • Nedabūt ne apskatīties

  • 7

    Piedzīvot, pārciest (ko nepatīkamu, nevēlamu); iegūt (ārēju apstākļu iedarbībā).

    • Dabūt lietu
    • Dabūt rājienu, pērienu
    • sarunvalodas vārds Dabūt sukas
    • sarunvalodas vārds Nu tu gan dabūsi!
    • Laiva dabūjusi sūci

  • 8

    Būt spiestam (ko darīt).

    • Dabūt iet atpakaļ
    • Dabūt maksāt sodu
    • Skolēns dabūjis uzdevumu pārrakstīt