DABA definīcija Latviešu valodā:

DABA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Viss esošais, kas nav cilvēka radīts; apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.

    • Dzīvā un nedzīvā daba
    • Dabas pētnieks
    • Dabas spēki, bagātības, parādības
    • Dabas katastrofa
    • Dabas aizsardzība
    • Dabas parks
    • Piejūras dabas parks
    • Dabas piemineklis
    • Dabas resursi
    • Dabas muzejs
    • Dabas mācība
    • Dabas zinātnes
    • Klusā daba
    • Latvijas daba
    • Bargā ziemeļu daba

  • 2

    Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.

    • Dabas skaistums
    • Dabas ainavas
    • Brīvā dabā
    • Pie dabas krūts

  • 3

    lok. dabā Reālajos apstākļos (ne maketā, pēc plāna vai tml.).

    • Iepazīties ar celtniecības objektu dabā
    • Pārbaudīt aprēķinus dabā

  • 4

    Galveno, raksturīgo īpašību kopums; būtība, raksturs.

    • Noskaidrot kādas parādības dabu
    • Strauja, lēna daba
    • Ātras dabas cilvēks
    • Tas nav viņa dabā
    • Vilkam vilka daba