CĒLIENS definīcija Latviešu valodā:

CĒLIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    vsk Vienreizēja paveikta darbība.

    celt
    • Paņemt visu kaudzi vienā cēlienā

  • 2

    Laikposms (dienas daļa).

    • Rīta, vakara cēliens
    • pārnesta nozīme Pavasarī sākas jauns darba cēliens

  • 3

    Nobeigta daļa (dramatiskā darbā).

    • Komēdija četros cēlienos
    • Beidzies lugas trešais cēliens