BUNKURS definīcija Latviešu valodā:

BUNKURS

vīriešu dzimte

  • 1

    Tvertne beramu materiālu glabāšanai.

    • Akmeņogļu bunkurs
    • Kombaina graudu bunkurs
    • Iebērt ogles bunkurā

  • 2

    Apakšzemes patvertne (kara laikā).

    • Nomaskēt bunkuru