BRUŅRUPUCIS definīcija Latviešu valodā:

BRUŅRUPUCIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Lēns, mazkustīgs rāpulis ar īsu, platu, masīvu ķermeni, kas ietverts kaula bruņās.

    • Jūras bruņrupuči
    • Sauszemes bruņrupuči
    • Purva bruņrupucis
    • Bruņrupuču olas