BRUŅINIEKS definīcija Latviešu valodā:

BRUŅINIEKS

vīriešu dzimte

  • 1

    Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs.

    • Smagi apbruņots bruņinieks
    • Bruņinieks ar šķēpu un zobenu

  • 2

    Viduslaikos (Rietumeiropā) privileģēts muižnieks.

    • Bruņinieku kārta
    • Bruņinieku ordenis
    • Bruņinieku romāni

  • 3

    pārnesta nozīme Cilvēks ar bruņniecisku stāju.

    • Viņš izturas pret dāmām kā bruņinieks