BRONZĒJUMS definīcija Latviešu valodā:

BRONZĒJUMS

vīriešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Paveikta darbība BRONZĒT; bronzas vai bronzas krāsas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.

    • Mākslinieciski veikts bronzējums
    • Bronzējums nogājis, nodilis
    • Plāns bronzējums