BRĪVĪBA definīcija Latviešu valodā:

BRĪVĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Stāvoklis, kad nepastāv nacionāli politiska atkarība; stāvoklis, kad nav nacionāli politisku, politisku, ekonomisku u. tml. spaidu un ierobežojumu.

    • Apspiesto tautu brīvības cīņas
    • Personas brīvība
    • Demokrātiskās brīvības

  • 2

    vsk Iespējas un tiesības rīkoties brīvi (pēc savas gribas); neatkarība.

    • Izvēles, rīcības brīvība
    • Bērnam dota pārāk liela brīvība
    • Vārda brīvība
    • Preses brīvība
    • Sirdsapziņas brīvība
    • Sapulču, demonstrāciju brīvība

  • 3

    vsk Stāvoklis, kādā atrodas cilvēks, arī dzīvnieks, kas var netraucēti pārvietoties, brīvi izraudzīt sev uzturēšanās vietu.

    • Piešķirt, dāvāt brīvību
    • Sodīt ar brīvības atņemšanu
    • Pēc soda izciešanas atgūt brīvību
    • Palaist putnu brīvībā
    • Zvēri izlauzušies no krātiņa brīvībā

  • 4

    vsk Filozofijā – iespēja realizēt savus centienus un mērķus, pamatojoties uz izzinātām dabas un sabiedrības attīstības likumsakarībām.