BRĀZTIES definīcija Latviešu valodā:

BRĀZTIES

  • 1

    3. pers Norisēt, virzīties ar lielu sparu, lielu ātrumu (par dabas parādībām); ar sparu triekties.

    • Vējš brāžas pāri kalniem
    • No kalna brāžas pavasara ūdeņi
    • Viļņi brāžas pret krastu
    • Lietus šaltis brāžas logā

  • 2

    Traukties lielā ātrumā, ar lielu sparu, arī troksni.

    • Sabiedētais aitu bars brāžas cauri krūmiem
    • Jātnieks brāžas pa ceļu
    • Cita aiz citas brāžas automašīnas