BONITĀTE definīcija Latviešu valodā:

BONITĀTE

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Augšanas apstākļu kvalitāte (mežaudzei), ko rāda audzes vidējais augstums noteiktā vecumā.

    • Egļu bonitāte
    • Noteikt priežu audzes bonitāti