BIEZPIENS definīcija Latviešu valodā:

BIEZPIENS

vīriešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Piena produkts, ko iegūst, karstumā sarecinot rūgušpienu un atdalot no tā sūkalas.

    • Pilnpiena biezpiens, vājpiena biezpiens