BEZ definīcija Latviešu valodā:

BEZ

prievārds

  • 1

    Norāda uz kāda priekšmeta, parādības, apstākļa neesamību, trūkumu.

    • Vēstule bez paraksta
    • Bez cimdiem sala rokas
    • Zēns aizbrauca bez vecāku ziņas, bez atļaujas
    • Joprojām viss ir bez pārmaiņām

  • 2

    Kopā ar daudzuma apzīmējumu norāda, ka pietrūkst (kā), lai būtu pilns skaits, pilns daudzums, apjoms.

    • Bez diviem latiem simts
    • Bez dažiem gramiem kilograms
    • Pulkstenis ir bez ceturkšņa trīs

  • 3

    Norāda, ka (kā) neesamība ir pazīme, īpašība.

    • Cepure bez naga
    • Vīrietis bez bārdas
    • Zāles bija bez jebkādas smaržas

  • 4

    Norāda uz (kā) neesamību kādā darbībā, procesā.

    • Atskriet bez elpas
    • Pieņemt noteikumus bez ierunām
    • Viņš devās ceļā bez bailēm
    • Nosirmot bez laika

  • 5

    Kopā ar laikposma apzīmējumu norāda uz aptuvenu laika robežu.

    • Bez mēneša jau darbus neveiks
    • Bez stundas jau viņš neaizies

  • 6

    Norāda, ka (kas) nav vienīgais.

    • Bez apsēm te auga arī bērzi
    • Bez šā apmeklētāja tur nebija neviena cita
    • Bez tam
    • Bez tam viņš ir arī labs sportists
    • Brīvajā laikā viņš bez tam vēl darbojās fotopulciņā

Lietojums

prievārds ar ģen.