BĒGUĻOT definīcija Latviešu valodā:

BĒGUĻOT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Ilgāku laiku vairīties, slapstīties, mainot apmešanās vietas.

    • Bēguļot no vienas vietas uz otru
    • Bēguļot pa mežiem
    • Bēguļot, vairoties no soda