BAZNĪCĒNS definīcija Latviešu valodā:

BAZNĪCĒNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kas baznīcā piedalās dievkalpojumā, reliģiskajā ceremonijā.

    • Baznīcēni jau dodas mājup
    • Pilna baznīca baznīcēnu