BAUKŠĶIS definīcija Latviešu valodā:

BAUKŠĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vienreizējs, īslaicīgs, dobjš smaga kritiena, atsitiena, arī sprādziena troksnis.

    • No jaunceltnes atskan dobji baukšķi
    • Ar baukšķi nokrīt sainis