BANKROTĒT definīcija Latviešu valodā:

BANKROTĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Kļūt maksātnespējīgam, pārtraukt kārtojamos maksājumus.

    • Firma bankrotējusi
    • Iestigt parādos un bankrotēt

  • 2

    pārnesta nozīme Ciest pilnīgu neveiksmi.

    • Idejiski, morāli bankrotēt
    • Bankrotējis politiķis