ATSPRUKT definīcija Latviešu valodā:

ATSPRUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Pēkšņi, strauji, nejauši atnākt vaļā (par ko sastiprinātu); tikt vaļā, strauji atbrīvoties (par ko piesietu).

    • Virve atsprūk vaļā
    • Maisam gals atspruka vaļā
    • Govs atsprukusi no ķēdes

  • 2

    Atbēgt.

    • Suns atsprucis mājās no ganiem
    • Puika atspruka pie mātes