ATŠĶAIDĪJUMS definīcija Latviešu valodā:

ATŠĶAIDĪJUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Pabeigta darbība, rezultāts atšķaidīt; atšķaidītais šķidrums, atšķaidītā viela.

    • Etiķa esences atšķaidījums