ATROTĪT definīcija Latviešu valodā:

ATROTĪT

pārejošs darbības vārds-u, -i, -a, -īju,

  • 1

    Rotījot uz augšu, atlocīt; uzrotīt; uzlocīt.

    • Atrotīt piedurknes
    • Atrotīt bikšu galus