ATKLĀT definīcija Latviešu valodā:

ATKLĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Padarīt redzamu, arī kailu, noņemot, atvirzot to, kas apklāj, aizsedz, atvirzoties sānis; atsegt (1).

    • Atklāt apsegto skulptūru
    • Atklāt seju
    • Pavērušās durvis atklāja skatienam lielu istabu

  • 2

    Atrast, uzzināt meklējumu, pētījumu rezultātā; noskaidrot, padarīt zināmu; arī atmaskot.

    • Atklāt jaunu planētu
    • Atklāt defektu mašīnā
    • Atklāt trūkumus darbā
    • Atklāt noziedznieku

  • 3

    Vaļsirdīgi izteikt, uzticēt; darīt zināmu.

    • Atklāt noslēpumu citiem
    • Atklāt savus nodomus
    • Atklāt jūtas
    • Atklāt kādam mīlestību

  • 4

    Attēlot, atveidot (ar mākslinieciskiem līdzekļiem); atsegt (2).

    • Atklāt romānā sabiedrības noslāņošanos
    • Atklāt mūzikā cilvēka dvēseles bagātību

  • 5

    Nodot lietošanā, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).

    • Atklāt jauno skolu
    • Atklāt pieminekli
    • Atklāt gleznu izstādi

  • 6

    Sākt, ievadīt (kādu darbību, pasākumu, posmu); paziņot (kā) sākumu.

    • Teātris atklājis jauno sezonu
    • Atklāt kongresu, mītiņu