ATBRAUKT definīcija Latviešu valodā:

ATBRAUKT

nepārejošs darbības vārds-braucu, -brauc

  • 1

    Braukšus ierasties, atkļūt (kur, uz kurieni u. tml.); braukšus atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).

    • Atbraukt ciemā pie vecākiem
    • Atbraukt uz Rīgu
    • Atbraukt mājās