APTUMŠOTIES definīcija Latviešu valodā:

APTUMŠOTIES

  • 1

    Kļūt tumšam, kļūt pilnīgi vai daļēji neredzamam (piem., aptumsuma laikā).

    • Mēness aptumšojas
    • Saule daļēji aptumšojusies

  • 2

    pareti Satumst.

    • Pret vakaru debesis palēnām aptumšojās
    • Vētrai tuvojoties, jūra aptumšojās

  • 3

    pārnesta nozīme Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.); kļūt tādam, kurā izpaužas šāda zaudējuma izjūta.

    • Viņa prieks aptumšojās
    • Viņa skatiens aptumšojās
    • Tēva seja aptumšojas

  • 4

    pārnesta nozīme Kļūt neskaidram (piem., par saprātu, apziņu).

    • Prāts aptumšojas
    • Pēc trieciena viņam uz brīdi aptumšojas apziņa