APMIERINĀTĪBA definīcija Latviešu valodā:

APMIERINĀTĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Labpatika, prieks (par ko paveiktu, notikušu u. tml.); apmierinājums.

    • Runātāja balss pauda apmierinātību
    • Aplausi izteica skatītāju apmierinātību

  • 2

    Apmierināšanās ar sasniegto, meklējumu un centienu trūkums.

    • Iestigt apmierinātībā