APJUKUMS definīcija Latviešu valodā:

APJUKUMS

singular masculine noun

  • 1

    Stāvoklis.

    apjukt
    • Zēna apjukums neturpinājās ilgi
    • Atskanot sprādzienam, cilvēki apjukumā metās kur kurais
    • Pēkšņais uzbrukums radīja pretinieka nometnē apjukumu