APBRĪNA definīcija Latviešu valodā:

APBRĪNA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Izjūta, pārdzīvojums, kas saistīts ar cieņu, bijību, arī pārsteigumu, ko izraisa kas izcils, skaists, varens; apbrīns.

    • Noraudzīties ar apbrīnu varenajā dabas ainavā
    • Sportista veiklība izraisīja apbrīnu
    • Apbrīnā ieplest acis