APBRAUKĀT definīcija Latviešu valodā:

APBRAUKĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Braukājot (no viena pie otra), pabūt (pie daudziem, visiem), apmeklēt (daudzus, visus); braukājot aptvert (visu teritoriju), pabūt (daudzās, visās vietās).

    • Apbraukāt visas ciema mājas
    • Viņš apbraukāja visus radus, palīdzību meklēdams
    • Apbraukāt visu Latviju
    • Apbraukāt daudzas zemes